Lielais meistars Ip Mens ir Vin Čun Kuen kun fu ģenealoģiskās meistaru līnijas astotais mantinieks. Viņš auga bagātā ģimmenē kurai Fatšaņā piederēja auglīgu zemju īpašumi.Visi uzskatīja ka Ip Menam jābūt bagātnieku dēliņam kurš baidās no fiziska darba,bet daudziem par izbrīnu viņš aizrāvās ar cīņas mākslām un no 13 līdz 16 gadu vecumam mācījās vin čun pie Haņ Vah Šuņja. Pēc skolotāja nāves Ip Mens aizbrauca uz Honkongu kur mācījās prestižajā Svētā Stephena katoļu koledžā. Ip Mens Honkongā satikās ar Leng Biku,kurs bija Leng Jaņa vecākais dēls un Haņ Vah Šuņja kun fu brālis.Leng Biks ievēroja,ka Ip Menam piemīt izlēmība,temperaments un citas īpašības kuras nepieciešamas cīnītājam,tāpēc viņš piedāvāja Ip Menam kļūt par viņa skolnieku un iemācīt tam visu ko viņš pats savulaik iemācījies no sava tēva Leng Jaņa.Vairāku gadu laikā Ip Mens apguva visus Vin Čun kun fu noslēpumus kurus viņam uzticēja Leng Biks.Tomēr viņš neapmierinājās ar sasniegto.24 gadu vecumā Ip Mens atgriezās Fatšaņā.Tur viņš ilgu laiku trenējās ar savu kun fu vecāko brāli Ig Hung So un tā skolniekiem visu laiku pilnveidojot un nostiprinot savas iemaņas. Vēl tagad Fatšaņā ir dzīvi nostāsti par Ip Meņa dzīves epizodēm.Stāsta ,ka reiz pilī viņš zibenīgi nokautējis kareivi kurš bij vērsis pret viņu pistoli.Noslaucīdams visu savā ceļā viņs ar sitienu salauzis aizbīdāmās durvis ar delnas biezuma stenderi. Ip Mens pidalījās daudzās cīņās un vienmēr viņam bij vajadzīgas tikai sekundes lai uzveiktu pretinieku.
Otrā pasaules kara laikā,kad daļu Ķīnas teritorijas sagrāba Japāna Ip Mena ģimenei piederošās auglīgās zemes tika iznīcinātas.Ip Mena dzīves apstākļi krasi pasliktinājās. Kāds Japānu armijas augsta ranga virsnieks,uzzinājis par Ip Menu, piedāvaja tam apmācīt Japāņu karevjus,bet Ip Mens atteicās sadarboties ar okupantiem.Kad karš beidzās Ip Mens ar ģimeni pārcelās uz Honkongu.Tur lepnuma,temperamenta un izcelšanās dēļ Ip Menam bij grūti atrast piemērotu darbu.Bij grūti nodrošināt ģimenei Iztiku.Kādu laiku viņi dzīvoja ļoti nabadzīgi. 1949.gadā pēc tuva drauga lūguma Ip Mens piekrita apmācīt kun fu Honkongas restorānu asociācijas locekļus.Viņi diezgan vēsi uzņēma gan Ip Menu gan viņa mācību, jo vin čun kun fu no pirmā acu uzmetiena neliekas pievilcīgs.Šajā cīņā nav iespaidigu žestu un populāru stāju kādu papilnam ir citos cīņas stilos.Ip Mens tāpat ka viņa skolotājs negribeja lielīties ar savām iespējām un rīkot publiskus cīņas demonstrējumus.Pēc asociācijā nostrādātiem četriem gadiem Ip Menam bija četri skolnieki, un ar savu pirmo skolnieku palīdzību viņš atvēra savu skolu.No šī brīža vin čun uzmanību sāka pivērst kun fu cienītāji.Ip Menam skolnieku kļuva arvien vairāk,un viņš pārcēlās uz citām plašākām ģimnāzijas telpām.Drīz Ip Mens un praktiskais vin čun kun fu kļūst populārs.Tas piesaista arvien vairāk dalībnieku starp kuriem ir ne mazums Honkongas policistu. 1967.gadā Ip Mens ar saviem skolniekiem nodibināja Honkongas vin čun atlētikas klubu,palielināja klasu skaitu un padarīja vin čun sistēmu vēl populārāku.1970.gada maijā Ip Mens pārtrauca nodarbības ar skolniekiem un aizgāja atpūtā.Ģimnāzijas vadību viņš nodeva savam mīļākajam audzēknim Leng Tingam.Izcilajam meistaram tagad patika no rītiem vai vakaros vienam vai kopā ar saviem skolniekiem dzert tēju mājīgā tējas namiņā.Viņam patika parunāties un pajokoties ar draugiem,un viņš nekad neuzsvēra ka viņš ir skolotājs.”Kāpēc lielīties?Tu esi ievērojams ja ļaudis tevi ciena.”-tāda bija Ip Mena filozofija. Džit kun do stilu,bet pirms tam viņš bija Ip Mena skolnieks.Ip Mens nekad ar to nelielījās.Viņš tikai pasmaidīja kad citi viņu slavēja kā Brūss Lī skolotāju.Ip Mens nedusmojās uz cilvēkiem kuri nepareizi saprata vin čun teoriju.Lielais meistars Ip Mens nomira 1972.gada 2.decembrī,un vin čun kun fu stila popularitāti turpināja attīstīt viņa skolnieki.
